Aprīļa sākumā feisbuks man (hei, te raksta Pērkam Kopā komandas tekstu meitene Monta) izmeta atmiņu ar ierakstu, kurā biju publicējusi savas pārdomas, ka “pirmais entuziasms par palikšanu mājās un nesteidzīgu bulciņu cepšanu ir noplacis un gribētos tā kā atgriezties normālā dzīvē”, nemaz nenojaušot, ka tā brīža divas ierobežojumu nedēļas pārtaps par vairāk nekā gadu ilgu mājsēdi. Skaidrs, ka iedvesmojošie raksti par sevis pilnveidošanu un spēju katram mākonim saskatīt zelta maliņu brīžiem šķiet sevi izsmēluši, taču es vēl arvien ticu, ka par spīti tam, ka nereti jūtamies gluži kā aiz restēm, mēs varam rast laimi mazos ikdienības priekos jo, galu galā, brīvība vispirms sākas mūsu prātā un sirdī – ieskaties, esam sarūpējuši dažas idejas, lai arī Tev, neatkarīgi no apstākļiem, izdotos notvert brīvības saldo garšu!
